Gandarīšanas sakraments (grēksūdze)

Tie, kas iet pie Gandarīšanas sakramenta, no Dieva žēlsirdības saņem piedošanu par pārkāpumiem, kas izdarīti pret Viņu, un vienlaikus izlīgst ar Baznīcu, kuru tie grēkojot ir ievainojuši, un kura ar savu mīlestību, savu piemēru un lūgšanām līdzdarbojas, lai viņi atgrieztos.

To sauc par atgriešanās sakramentu, tādēļ ka tas sakramentāli īsteno Jēzus aicinājumu atgriezties. Tajā notiek atgriešanās pie Tēva, no kura attālinājāmies grēkojot.

To sauc par Gandarīšanas sakramentu, tādēļ ka tajā Dievs pieņem un svētī grēcīgā kristieša personiskās un ekleziālās pūles atgriezties, nožēlot grēkus un gandarīt.

To sauc par grēksūdzes sakramentu, tādēļ ka grēku atzīšana priestera priekšā ir šī sakramenta būtisks elements. Šis sakraments ir arī "atzīšanās" šī vārda visdziļākajā nozīmē: Dieva svētuma un žēlsirdības pret grēcinieku atzīšana un slavēšana.

To sauc par piedošanas sakramentu, tādēļ ka ar grēku piedošanu, kuru sakramentā veic priesteris, Dievs dāvā gandarītājam piedošanu un mieru.

To sauc par Izlīgšanas sakramentu, tādēļ ka tas dod grēciniekam Dieva mīlestību, kas izlīdzina. "Samierinieties ar Dievu." ( 2 Kor 5, 20) Tas, kas dzīvo no Dieva žēlsirdīgās mīlestības, ir gatavs nekavējoties atbildēt uz Kunga aicinājumu: "Ej, vispirms izlīgsti ar savu brāli" (KBK 1422-1424).


Sakramenta pieņemšana

Visi esam grēcinieki, tāpēc katrs katolis var saņemt šo sakramentu, ja tam nav objektīvo šķēršļu. 

Atcerēsimies, ka saskaņā ar Baznīcas bausli katram katolim ir pienākums saņemt Gandarīšanas sakramentu vismaz reizi gadā.


Laiks un vieta

Gandarīšanas sakramentu var saņemt katru dienu pirms Sv. Mises.

Sakramenta noteikumi

Lai derīgi saņemt Gandarīšanas sakramentu jāizpilda pieci noteikumi:

  1. jāizmeklē sirdsapziņa - Sirdsapziņas izmeklēšana - nostāšanās patiesībā Dieva priekšā, savas dzīves, domu un darbu izvērtēšana saistībā ar Dieva gribu. Izdarītā ļaunuma apzināšanās un nosaukšana vārdā laikā kopš pēdējās grēksūdzes.
    Lai sirdsapziņas izmeklēšana būtu auglīga, tās pamatā jābūt pārliecībai, ka Dievs cilvēku mīl un grib tam piedot grēkus. Tikai tas palīdzēs izvairīties no sevis attaisnošanas Dieva priekšā. Uz sevi jāraugās it kā Kristus acīm, kurš vēlas dziedināt, nevis tiesāt. Pirms sirdsapziņas izmeklēšanas vērts palūkoties uz Kristus krustu, lai ticības acīm ieraudzītu tur savu grēku, kas jau ir uzvarēts un piesists krustā. Kristus vēlas ikvienam dot iespēju piedalīties savā uzvarā: tikai ar paļāvību jātuvojas Viņam un jānosauc savi grēki.
    Sirdsapziņas izmeklēšanu ieteicams sākt ar pateicību Dievam par visām Viņa labestības un mīlestības izpausmēm, ko ik dienas saņemam. Pēc tam var lūgt Svētā Gara gaismu un drosmi pazīt savus grēkus, lūdzoties ar vārdiem:
    Nāc, Svētais Gars, apgaismo manu prātu, lai es pazītu savus grēkus; modini manu gribu un manu sirdi, lai es par tiem patiesi nožēlotu un vaļsirdīgi tajos atzītos; dāvā man spēku, lai es tos labotu un par tiem gandarītu. Svētā Marija, grēcinieku patvērums, nāc man palīgā!
    Tad, saskaņā ar Dieva un Baznīcas baušļiem, izmeklē savu sirdsapziņu. Vari arī pārdomāt savas attiecības ar Dievu, ar cilvēkiem un izvērtēt attieksmi pats pret sevi. Vari izmantot jau sagatavotus sirdsapziņas izmeklēšanas jautājumus no lūgšanu grāmatas vai kādas brošūras, jo tie palīdzēs labāk saskatīt un nosaukt grēku.
    Nevajag koncentrēt uzmanību vienīgi uz grēka ārējām izpausmēm. Jāmēģina ieraudzīt grēka cēlonis, kas ir pastāvīga tieksme uz ļaunu.
    Nebaidies no jautājumiem par saviem galvenajiem netikumiem, kā arī par ļaunuma saknēm un cēloni. Tos var palīdzēt atklāt apstākļu, kuros konkrētais grēks parādās, un tos pavadošo emociju analīze. Bez tam ir vērts ik dienas izmeklēt sirdsapziņu - tas vēlāk palīdzēs labāk sagatavoties grēksūdzei.
    Ja tu neatklāsi grēka iemeslus un neatteiksies no tiem, laboties būs loti grūti vai pat neiespējami.
  2. jānožēlo savi grēkiNožēla par grēkiem - atgriešanās ir atkarīga no patiesas grēku nožēlas, kas ir "dvēseles sāpes par padarīto grēku, riebums pret to un apņemšanās vairs negrēkot" (KBK, 1451). Tā ir atzīšanās izdarītajā ļaunumā, uzņemoties pilnu atbildību par to; pazemīga nostāšanās patiesībā Dieva priekšā, kurš mums piedod nevis tāpēc, ka mēs to būtu pelnījuši, bet gan tāpēc, ka Viņa žēlsirdība ir neizsmeļama.
    Nožēlu par grēkiem nevajag jaukt ar jūtām. Jūtas brīžiem var mūs maldināt. Ja kāds saka, ka "nejūt" nožēlu vai arī nožēlo tikai tāpēc, ka grēkam bija nepatīkamas ārējās sekas, tad šis cilvēks vēl nav sapratis nožēlas būtību. Patiesa, pilnīga nožēla ir apzināties Dieva bezgalīgo mīlestību pret mani salīdzinājumā ar manu lielo nepateicību; atzīšanās grēkos un apziņa, ka pats nespēju atjaunot saikni ar Dievu, kuru esmu iznīcinājis, krizdams grēkā.
    Pilnīga nožēla vispirms sakņojas mīlestībā uz Dievu. Daļēja jeb nepilnīga nožēla rodas no grēka ļaunuma apzināšanās vai no bailēm soda un mūžīgās pazušanas priekšā. Sv. Jānis Marija Vianejs saka: "Daudzi iet pie grēksūdzes, bet to, kas atgriežas, ir maz. Es uzskatu, ka nav daudz cilvēku, kas izsūdz grēkus, patiesi nožēlojot." Patiesa grēku nožēla ir iekšēja visa cilvēka pārmaiņa, kad viņš sāk domāt, spriest un veidot savu dzīvi tā, kā to prasa Dieva svētums un mīlestība.
  3. nopietni jāapņemas laboties -Cieša apņemšanās laboties ir patiesas grēku nožēlas auglis, kas veidojas no grēkā ietvertā ļaunuma atklāšanas. Tā ir patiesa atsacīšanās no grēka un pieķeršanās tam, no tieksmes padoties vilinājumam darīt ļaunu. Tas ir lēmums izvairīties no iespējas grēkot un darbs ar sevi, lai šīs nepilnības izskaustu. "Lai arī cik vilinošs un pievilcīgs būtu grēks, tas nekad nevar padarīt cilvēku laimīgu, bet grēka ievainots cilvēks kļūst laimīgs, kad piedzīvo Dieva mīlestību." (tēvs Slavko Barbaričs OFM)
  4. jāizsūdz savi grēkiGrēksūdze jeb atzīšanās grēkos pieder pie Gandarīšanas sakramenta un izriet no iekšējas nožēlas un atgriešanās. Priesteris pieņem atzīšanos saskaņā ar Dieva žēlsirdību un, balstoties uz saņemto pilnvaru, Jēzus Kristus vārdā atlaiž vai aiztur grēkus.
    Iesākot grēksūdzi, dažos vārdos informē priesteri par sevi (vecumu, stāvokli sabiedrībā) un kad pēdējo reizi biji pie derīgas grēksūdzes. Atzīstoties grēkos, sāc ar svarīgākajiem. Smagu grēku gadījumā pasaki to aptuveno skaitu, kā arī būtiskākos apstākļus - tas palīdzēs priesterim labāk izpildīt savu kalpojumu. Derīgas grēksūdzes noteikums ir patiesa atzīšanās visos smagos grēkos, norādot to skaitu un veidu, kā arī atzīties ikdienišķos grēkos. Atceries!
    Apzināta smaga grēka apslēpšana padara grēksūdzi nederīgu; tas ir arī svētzādzības grēks. Ja kāds grēks tiek tiešām aizmirsts, sakraments ir derīgs - tomēr šis aizmirstais grēks jāizsūdz nākamās grēksūdzes laikā. Uzmanīgi uzklausi biktstēva pamācību. Tad tu vēl vari kaut ko papildināt (piem. nosaukt grēku, kuru tieši tajā bridi atcerējies) vai arī kaut ko pajautāt...Brīdī, kad priesteris izsaka absolūcijas vārdus, uzmodini sevī vēlreiz nožēlu par grēkiem un pateicies Dievam, kurš TIEŠI TAGAD piedod tev grēkus.

  5. jāizpilda uzliktais gandarījums Gandarīšana Dievam un tuvākajam. Biktstēva uzlikto gandarījumu nevajag atlikt uz ilgu laiku, bet izpildīt to drīz pēc grēksūdzes."Protams, tā nav cena, kuru maksā par grēku atlaišanu un saņemto piedošanu: nekāda cilvēciska maksa nevar atlīdzināt to, ko saņēmām - visdārgāko Kristus Asins augli. Gandarīšana ietver sevī vērtīgus elementus: tā ir personiskas iesaistīšanās zīme, kuru kristietis uzņemas sakramentā Dieva priekšā, lai uzsāktu jaunu dzīvi." (Jānis Pāvils II,Reconciliatio et paenitentia, III, 31) Daudzi grēki nes zaudējumus līdzcilvēkiem. Jādara viss iespējamais, lai nodarījumu atlīdzinātu (piem., atdotu nozagtu lietu, atlīdzinātu zaudējumu, atjaunotu labo vārdu tam, kurš tika netaisnīgi apvainots u.tml.). Ja nav iespējams tieši atlīdzināt nodarīto zaudējumu, var upurēt "aizvietojošu" gandarījumu Dievam - darot žēlsirdības darbus, kalpojot tuvākajam, labprātīgi atsakoties no kaut kā citu cilvēku labā. "Priesteris grēciniekam nozīmē gandarījumu, kas būtu ne tikai kā pārlūgums par izdarītajiem grēkiem, bet arī kā palīdzība jaunai dzīvei un zāles dvēseles slimības dziedināšanai. Tāpēc uzliktam gandarījumam, cik vien iespējams, jāatbilst izdarītā grēka smagumam un dabai." (Gandarīšanas rits, 18)

Palīgmateriāli

Šeit var lējupielādēt palīgmateriālus, lai labāk sagatavotos  Gandarīšanas sakramentam.

Kā labi sagatavoties grēksūdzei?

Atceries! Nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot! Dievs vienmēr ir stiprāks par vislielāko cilvēcisko vājumu. Viņš vēlas ienākt mūsu dzīvē, lai to dziedinātu, pārveidotu un svētdarītu. Lai piedzīvotu piedošanas prieku, ir svarīgi uzticēties Dieva žēlsirdībai, nostāsies Viņa priekšā patiesībā, nožēlot savus grēkus un tikties ar Dievu Gandarīšanas sakramentā.

Nāvīgs (smags) grēks. Tiek izdarīts tad, kad labprātīgi un apzināti izvēlamies rīcību, kas ir pilnīgi pretēja dievišķajam likumam un cilvēka dzīves galamērķim. Nāvīgs grēks iznicina pārdabisko mīlestību, bez kuras mūžīgā svētlaime nav iespējama. Tā ir garīga nāve, pilnīga attiecību saraušana ar Dievu un Baznīcu. Ja žēlastības stāvoklis netiek atgūts ar nožēlu un Dieva sniegto piedošanu, tad nāvīga grēka sekas ir izslēgšana no Kristus valstības un mūžīgā nāve ellē.

Ikdienišķs grēks tiek izdarīts tad, ja grēka sastāvs nav smags, mūsu rīcība neatbilst morāles likumam, bet tā nav bijusi apzināta. Ikdienišķs grēks izraisa morālisku nekārtību un, ja to nenožēlo, pamazām noved līdz nāvīgam grēkam. Tātad to var salīdzināt ar slimību, kas gan nav nāvējoša, bet traucē organisma normālu funkcionēšanu. Šo grēku kontekstā Gandarīšanas sakramentu var salīdzināt ar zālēm jeb profilaktisku poti.

No kā ir atkarīga laba grēksūdze? No Svētā Gara, jo Viņš iedvesmo mūsu gribu iet atgriešanās ceļu. Lai mēs saņemtu Dieva žēlastību nepieciešama mūsu līdzdarbība. Tāpēc nepieciešamas regulāras grēksūdzes, biktstēva priekšā jābūt atklātam un pazemīgam, jāiepazīst sevi, drosmīgi jācīnās ar savām vājībām, grēkiem un jāļauj Svētajam Garam sevi vadīt.

Cik bieži ir jāiet pie grēksūdzes? Tas ir atkarīgs no aicinājuma un garīgās dzīves. Katram katolim ir pienākums izsūdzēt grēkus vismaz reizi gadā. Taču vēlams grēksūdzi praktizēt regulāri - reizi mēnesī un biežāk, ja esi izdarījis kādu nāvīgu grēku vai arī atrodies atkarību varā (alkohola, interneta, pornogrāfijas, masturbācijas, narkotiku u.c.).

Kā pārvarēt bailes un kauna sajūtu pirms grēksūdzes? Divi ļoti vienkārši un praktiski padomi: sagatavoties rakstiski, tas nedaudz nomierina, un lūgties par biktstēvu. Priesteri censties saskatīt Kristu, kurš uzklausa grēksūdzi. Uzticies Jēzum: Viņš tevi mīl un grib dziedināt! Biktstēvs ir persona, caur kuru Dievs mūs dziedina. Grūtībām un ciešanām, ar kurām tu sastopies, ejot pie grēksūdzes, ir tevi attīroša vērtība.


Grēksūdzes formula. 

Gandarītājs: Pienācis pie biktskrēsla, nometies ceļos, un saki: "Lai ir slavēts Jēzus Kristus!"
Priesteris: "Mūžīgi mūžam. Amen."
Gandarītājs:
Apzīmē sevi ar Krusta zīmi, sakot: "Dieva Tēva un Dēla, un Svētā Gara vārdā, Amen."
Gandarītājs: "Pēdējo reizi pie grēksūdzes biju ... Uzlikto gandarījumu izpildīju (vai: neizpildīju). Esmu grēkojusi(-is)..."
Tagad vaļsirdīgi atzīsties savos grēkos - vispirms konkrēti nosaucot smagos grēkus, ja tādi ir, pēc tam ikdienišķos, kuri visbiežāk atkārtojušies.
Gandarītājs: (pēc atzīšanos grēkos) "Vairāk grēku neatceros, es tos visus no sirds nožēloju un apņemos laboties. Lūdzu Dievam piedošanu un tev, garīgais tēvs, sniegt man pamācību un noteikt gandarījumu."
Priesteris: Var sniegt gandarītājam pamācību, pēc tam nosaka gandarījumu un dāvā grēku piedošanu.
Aizejot no biktskrēsla atrodi baznīcā klusu vietu un pateicies Dievam par Viņa mīlestību un žēlsirdību.

"Katrs grēksūdzes krēsls ir priviliģēta un svētīga vieta, kurā pēc grēku piedošanas dzimst jauns, neaptraipīts un samierināts cilvēks - samierināta pasaule!" (Jānis Pāvils II)
"Caur Gandarīšanas sakramentu Tēvs pieņem Dēlu, kurš atgriežas pie Viņa, Kristus ņem uz saviem pleciem pazudušo avi un aiznes to atpakaļ pie ganāmpulka, bet Svētais Gars no jauna svētdara savu svētnīcu vai pilnīgāk tajā iemājo." (Gandarīšanas rits, 6)

Sirdsapziņas izmeklēšana:

Vai esmu noliedzis Dievu?
Vai esmu šaubījies par ticību?
Vai esmu ļāvies bezcerībai?
Vai esmu sevi žēlojis?
Vai grūtībās esmu novērsies no Dieva un meklējis palīdzību ar saviem spēkiem?
Vai uzskatu sevi augstāku, labāku par citiem un lepni noraidījis Dievu, uzskatot, ka varu iztikt bez Viņa?
Vai esmu Dieva vietā nolicis kāds vērtības vai lietas, pat ja tās būtu labas: savu izskatu, spējas, godu, varu, naudu, mantu, seksu, alkoholu, narkotikas, mūziku un dziedātājus, sportu, darbu, draugus, ģimeni, dzimteni…?
Vai esmu vērsies pie dēmoniskiem spēkiem: zīlējis, pētījis astroloģiju, lasījis horoskopus, izsaucis mirušo garus, pielūdzis sātanu, apmeklējis zīlniekus, dziedniekus, ekstrasensus, nodarbojies ar maģiju, vingrinājumiem enerģiju iegūšanai (joga, transcendentālā meditācija …) utt.? Vai biju to ieteicis citiem?
Vai biju māņticīgs, ticot melniem kaķiem, 13 datumiem, utt. 
Vai esmu/biju iesaistījies sektās?
Vai biju iesaistījies organizācijās, kas atklāti neatzīst Dievu (komunistiskā partija, masoni utt.)? 
Vai esmu/biju iesaistīts ateistiskas literatūras izplatīšanā?
Vai esmu baidījies apliecināt savu ticību citu priekšā?
Vai izrunāju Dieva, Jaunavas Marijas un citu svēto vārdus dusmās, jokos vai bezjēdzīgi?
Vai esmu zaimojis: savā sirdī vai, citiem dzirdot, izteicis pret Dievu vai Baznīcu vērstu naidu, pārmetumus vai izaicinājumus Dievam?
Vai esmu lauzis Dievam doto solījumu vai zvērējis, piesaucot Dievu par liecinieku nepatiesā lietā?
Vai svētdienās un svētku dienās neapmeklēju svēto Misi?
Vai šajās dienās strādāju darbu un piedalījos aktivitātēs, kas traucē veltīt Dievam pienācīgo ielūgsmi, kavē žēlsirdības darbu veikšanu un neļauj pietiekami atslābt garam un miesai (izņemot slimību, mājas soli (piem. sakopt lopus, utml.), maiņas darbu). 
Vai svētās Mises laikā un lūgšanās biju vienaldzīgs un paviršs?
Vai aizvainoju vecākus ar asiem vārdiem?
Vai neesmu paklausīgs vecāku taisnīgajām un labajām prasībām?
Vai nepalīdzu un nerūpējos par vecākiem, cik tas viņiem ir nepieciešams?
Vai esmu aizmirsis vecākus savās lūgšanās?
Vai nespēju piedot saviem vecākiem Jēzus Vārdā?
Vai pret pārējiem ģimenes locekļiem izturos nežēlīgi?
Vai es esmu aizmirsis savu pienākumu pret bērniem: sniegt viņiem mīlestību, sapratni, drošību, uzturu, izglītību, u.c?
Vai neesmu iepazīstinājis savus bērnus ar Dievu un nelūdzos kopā ar viņiem?
Vai es pretojos audzinātāju un amatpersonu taisnīgajām prasībām un pret viņiem kā personām?
Vai izmantoju savu varu un privilēģijas savtīgos nolūkos?
Vai esmu nogalinājis cilvēkus?
Vai esmu mēģinājis vai domājis par pašnāvību?
Vai piekrītu eitanāzijai (priekšlaicīgai vecu, nedziedināmi slimu cilvēku nogalināšana)?
Vai esmu kādu sitis?
Vai neesmu aizstāvējis vājākos?
Vai ļauni kritizēju, nosodīju savā sirdī un nogalināju citus ar vārdiem?
Vai aizvainoju ar asiem vārdiem, izsmieklu, pazemošanu un jokiem?
Vai radu konfliktus?
Vai biju skaudīgs un greizsirdīgs?
Vai esmu šantažējis?
Vai nesu savā sirdī naidu un nevēlēšanos piedot?
Vai nicinu citus?
Vai kaitinu, nepaklausu vecākus, audzinātājus un skolotājus, slikti uzvedos?
Vai esmu vadījis automašīnu reibuma stāvoklī?
Vai neesmu ievērojis ceļu satiksmes noteikumus?
Vai bojāju veselību pārmērīgi ēdot un dzerot?
Vai pārmērīgi, nevajadzīgi lietoju zāles?
Vai bojāju savu veselību, lietojot alkoholu, narkotikas vai smēķējot?
Vai nerūpējos, lai manis rīkotās svinībās neviens pārmērīgi nelietotu alkoholu?
Vai nogalināju bērnu, izdarot abortu?
Vai esmu tīši, netīši veicinājis aborta izdarīšanu?
Vai esmu noklusējis patiesību par abortu tuviniekiem?
Vai esmu vedis kādu sievieti uz aborta izdarīšanu vai citā veidā iesaistījies aborta izdarīšanā?
VI Tev nebūs laulību pārkāpt!
IX Tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu (vai vīru)!
Vai dzīvoju dzimumdzīvi bez laulības Baznīcā?
Vai esmu nodarbojies ar dzimumattiecībām pirms laulības vai ārpus laulības?
Vai esmu spiedis laulāto draugu uz dzimumattiecībām pret viņa gribu?
Vai esmu kādu izvarojis?
Vai esmu izmantojis bērnus, lai apmierinātu savas dzimumtieksmes?
Vai biju stājies homoseksuālās attiecībās?
Vai bijušas fantāzijas pret šķīstību?
Vai esmu skatījies, jūsmojis par pornogrāfiju?
Vai esmu sevi seksuāli apmierinājis (masturbācija)?
Vai esmu stājies dzimumattiecībās ar dzīvniekiem?
Vai esmu pamudinājis citus cilvēkus uz nešķīstību?
Vai jokoju ar nešķīstiem jokiem un anekdotēm?
Vai izvairos no apstākļiem, kas pamudina uz grēku?
Vai esmu lietojis pretapaugļošanās līdzekļus pirms laulības vai laulības dzīvē: spirāli, hormonālos līdzekļus, prezervatīvus, utt.?
Katrs grēks pret šo bausli ir smags grēks. Tāpēc svarīgi ir to nosaukt vārdā un atzīt grēksūdzē.
10. Tev nebūs iekārot nevienu lietu, kas pieder tavam tuvākam!
Vai esmu zadzis un atbalstījis zādzību?
Vai esmu paturējis sev citas zagtas lietas?
Vai esmu skops?
Vai esmu pārāk izšķērdīgs?
Vai bojāju citu aizdotās lietas?
Vai lietas, ko esmu aizņēmies no citiem paturu sev?
Vai esmu pārkāpis citu tiesības uz īpašumu, izmantojot savu stāvokli darbā vai rīkojoties negodīgi, piesavinājis to, kas pieder citiem?
Vai esmu alkatīgs un vēlējies bez mēra piesavināt materiālos labumus?
Vai esmu skaudīgs, vēloties iegūt to, kas pieder citiem, un bijis neapmierināts, ka citiem tas ir?
Vai esmu melojis?
Vai nomelnoju kādu, runājot nepatiesību?
Vai uzveļu vainu citiem?
Vai aprunāju, atklājot otra trūkumus un grēkus bez objektīvas vajadzības?
Vai tenkoju?
Vai viltoju dokumentus?
Vai esmu iztapīgs un lišķīgs, atbalstot otra ļaunos darbus un netikumisku rīcību?
Vai lielos, pārspīlēdams faktus

Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .