Žilbstot no Dieva mīlestības


Raugos Aglonas bazilikas baltajos torņos un domāju, cik gan daudzas manu senču paaudzes klājušas šeit lūgšanas, lai es varētu būt laimīga! Ezeri ieslīguši meditācijā, bet virs bazilikas augstu jo augstu virpinās trīs stārķi kā mūžības dziesma. Jau vairākus gadus arī Līvānu katoļu draudzes korim “con Amore” ir iespēja dziedāt Svēto Misi Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku ietvaros. Šovasar – pat divas! 11. augusta vakars Aglonā vēl ir rāms un kluss, bet man svētdienas nogurums jau spiež plecus un koncentrēties nemaz nav tik viegli. Protams, pēc lūgšanām ir gandarījums, un garšīgās vakariņas kā allaž, un romantiskie miglas blāķi atpakaļceļā, un naktsputnu aso spārnu švīksti. Viena diena, lai ievilktu elpu, un 13. augustā atkal braucam uz dievkalpojumu. Ceļā mājam sveicienus svētceļnieku pulciņiem. Daudzi no tiem un dievlūdzējiem jau ir Aglonā, un mums ļoti jāpacenšas, lai ar dziedājumiem palīdzam viņiem lūgšanās. Atbildību uzsver arī radio tiešraides. Liels ir mans pārsteigums, kad pie altāra redzu ne tikai priesterus, bet arī Liepājas diacēzes bīskapu Viktoru Stulpinu un Rīgas arhibīskapu metropolītu Zbigņevu Stankeviču. Priecājos, ka svinīgums slāpē uztraukumu. Arī ērģeles paklausīgi virmo, un aug gaišums, un lūgšanas, un vēl kaut kas tik liels, par ko nav jārunā, bet vien jālīksmo dziļi sirdī. Garīgie tēvi mums atgādina svētā Augustīna vārdus: “Kas dzied – lūdzas divkārt”. Dots ir daudz, un man acīs asaras. Vasara jau zīmē uz kleitas rudens ziedus, bet pļavās vēl rotājas sirmie gārņi un stārķi kā margrietiņu atbalsis. Laimē, kas mani skauj kā ugunskurs nenozīmīgu ogli, domāju - nav taču ne gadalaiku, ne kalendāra stabiņu. Ir tikai brīnumainā dzīve ar plauksmi, vītumu, nāvi un atgriešanos. Un pāri visam virmo bezgalīgā Mīlestība. Līvānu katoļu draudzes kora “con Amore” vārdā pateicos Aglonas bazilikas kora skolas vadītājai Ievai Lazdānei, ērģelniecei Dagnijai Lielcepurei, bazilikas saimniecēm par garšīgajām pusdienām, un Līvānu novada pašvaldībai par iespēju aizbraukt un dziedāt svētkos Aglonā.. 
 Līvānu katoļu draudzes ērģelniece Rita Semeiko


Augusta briedīgā gaismā 


Kad vasara stiepj pirkstgalus uz atvadu balles pusi, ir atkal pienācis laiks Saulstaru bērniem likt sirdīs mūsu skaisto Latgali. 7. augusta rīta pusē, dažus kilometrus aiz Līvāniem, ceļmalā mūs gaida meitene ar saldējuma kasti. Un izrādās, ka brokastu vietā var apēst ne vien divus, bet arī trīs un četrus saldējumus! Izraujoties no lietus mākoņiem un spītīgā luksofora, pie Aglonas maizes muzeja piebraucam minūte minūtē. Priecājos, ka maizītes “dzīvesstāsts” aizrauj pat pusaudžu puikas. Pēc klaipiņa veidošanas un apglaudīšanas ejam pie galda, un te nu atkal brīnos, cik kāri tiek ziests medus uz rupjmaizes šķēlēm. Bet - ne no maizes vien dzīvo cilvēks, tāpēc ar vēl karsto klaipiņu azotē steidzam uz Aglonas baziliku. Baltie torņi rauj dvēseli augšup, un es jūtu, ka pie Dievmātes kājām bērni klāj lūgšanas kā medu uz maizītes. Mums ir lieliska gide, kura ne tikai stāsta, bet ierauj visus atbilžu un jautājumu virpulī. Mazgājam sejas un rokas avota ūdenī ar patiesu ticību un baudām garšīgās pusdienas, kuras par spīti pirmssvētku aizņemtībai ir sarūpējušas bazilikas saimnieces. Pie galda vienojamies lūgšanā, kā jau pieklājas īsteniem kristiešiem. Noslēgumā apciemojam Čertoku, kurš dienas iespaidiem uzmet arī mistikas aromātu. Nostāsti, ko esmu dzirdējusi no vecvecākiem, izkonkurē pat vienīgo uz visiem mobilo, un arī austiņas ar mūziku. Pie Velnezera lielākie bērni pēta ūdens dzīles un spriež par ezera noslēpumiem, mazākos atkal aizrauj skaistās koši zaļās vardes. Atpakaļceļā ir iespēja iebraukt lielveikalā un par atlikušo naudiņu sapirkt tos našķus un augļus, kuru nav bērnu nama ikdienā. Ģimenes aprūpes centra “Saulstari” audzinātājas un bērni saka lielu PALDIES SIA “Saltums 2” un personīgi Andim Teivānam, Eleonorai Pastarei, Ilzei Griezānei, Marijai un Andrim Vaivodiem, Airai Romanovskai, Sanitai Lipinskai, Līgai Limanei un Līvijai Rudzātei. 
 Labdarības pasākumu organizētāja Rita Semeiko







2019. gada 6. maijā Dziedošās vārnas jeb mūzikas terapija ziedonī 












Vai jūs zināt, kādas izskatās mārpuķītes? Tās ir mazas, gaišas pavasara puķītes tievos kātiņos. Ir vērts redzēt, cik saudzīgi šos trauslos ziediņus ņem rokās mani draugi un paziņas Līvānu slimnīcas ilgstošās aprūpes nodaļā. Pirksti, kuriem grūti noturēt rokās krūzi vai karoti, saudzīgi apņem diegam līdzīgo kātiņu. Viens pats mazais ziediņš, kuru pašsaprotami uztveram bariņos rotājamies zālājos, šiem cilvēkiem ir ļoti svarīgs un skaists, jo nāk no ziedošās pasaules, nesot dzīvību un mīlestību. Šoreiz esam cītīgi gatavojušās. Līgai rokās ir dziesmu grāmata, Marijai – gaiļbiksīšu pušķis un banānu ķekari. Man mugurā ir krekliņš ar uzrakstu LOVE – is what we need. Bet pats svarīgākais ir akordeons. Apsolīts jau pirms gavēņa un ļoti gaidīts. Aveņkrāsas kļava aiz loga sašūpojas, kad allaž paklusajā nodaļā ieskanas mūzika. Trīs stundas ejam no palātas palātā un muzicējam pēc klausītāju vēlmēm. Kāda tante, kurai uz gultas Mieram tuvu un pātaru grāmatiņas, lūdz kopā nodziedāt tik mīļu sirdij “Nāc, Svētais Gars” un kādu no Dievmātes dziesmām. Puišiem vairāk tīk lustīgi šlāgeri. Gados bagātiem vīriem - patriotiskās. Krievu tautības sievām sirdi veldzē romances un smeldzīgā mūzika no kinofilmām. Dažās palātās atceramies un dziedam pat mīļas dziesmiņas no multfilmām. Kā pozitīvs šoks man pašai ir cilvēku acis un mīmika, kas mostas mūzikas iespaidā. Tas ir gan brīnums, gan balva. Ar pateicību atceros savus vecākus, kuriem tik svarīga bija mana izglītība un prasmes. Mūzikas saviļņots nerunīgais sāk runāt, dažam acīs asaras, cits grimst atmiņās un atceras savu jaunību un kara gadus. Skanīgā instrumenta skaņas sadzird pat tie, kuriem sliktāka dzirde, un kāds atzīstas, ka pats bijis akordeona spēles meistars! Katrā ziņā, sajūsma par akordeonu kā mūzikas instrumentu ir nebeidzama. Stāvu un raugos uz vīrieti, kuram divu gadu laikā neesmu redzējusi sejā to emociju klāstu, kas plaukst piecās minūtēs. Nav vajadzīgi zinātniski raksti un referāti. Mūzika savas brīnumainās spējas parāda pēkšņi un pārliecinoši. Kādā palātā muzicējot, raugāmies pa logu uz brīnišķīgi zilajām debesīm, bērzu šķeļošo zaļumu, ko daži slimnieki nespēj vairs saredzēt, un dziedam Pie Dieviņa gari galdi. Pēkšņi uz slimnīcas lodžijas malas apmetas divas vārnas un dzied mums līdzi, tad apmet pāris prieka kūleņus un atkal gavilē! Esam tikpat sajūsminātas kā vīrs, kurš teicās septiņus gadus nedzirdējis šādu muzicēšanu slimnīcas telpās. Pārsteigtas ir arī manas rokas, kuras četrdesmit gadus nav spēlējušas akordeonu, bet gana labi tiek galā. Mājās gan tās nākas masēt un smērēt, lai mierinātu smeldzošās locītavas. Raugoties saulrieta mākoņos, atkal domāju par to, ka tikai mīlestība rada mīlestību. Un tikai citam došana sniedz tādu laimes sajūtu, kura skrien līdz apvārsnim un pat tur neapstājas. Tā plaukst un dzirkstī, līdz ar plīvojošām ķiršu ziedlapām solot aizvien jaunas prieka un mīlestības balvas. 

 Labdarības pasākumu organizētāja Rita Semeiko

Līvānu katoļu baznīcā izskan labdarības koncerts “Es topu samīļots mazliet”

 Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcā izskanējis labdarības koncerts “Es topu samīļots mazliet”. Koncertā klātesošos priecēja vokālā grupa no Ogres “Anima Solla”, kas izpilda galvenokārt sakrālo mūziku. “Mūsu repertuāra interese ir par latviešu mūziku ar akcentu uz latviešu mūsdienu komponistu garīgo mūziku,” stāsta grupas “Anima Solla” mākslinieciskā vadītāja Mārīte Puriņa. “Garīgai mūzikai piemērota vieta skanēšanai ir tieši baznīca. Mēs atdodam Dievam to, kas mums ir dots. Dievnami parasti ir tās vietas, kur brīnišķīgi skan. Mums tiek dots tas, lai mums būtu vieglāk dziedāt, akustiski visu piepildīt un gūt gandarījumu, jo dziedāt akustiskā telpā un pie brīnišķīgiem klausītājiem – tas ir katra mākslinieka sapnis.” Vokālā grupa Līvānos viesojās pirmo reizi un pauda prieku par līvānietes Ritas Semeiko entuziasmu, ar kādu viņa ik gadu organizē labdarības koncertu “Es topu samīļots mazliet”. Ja citus gadus koncertā tika vākti ziedojumi konkrētiem cilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība, tad šoreiz līdzekļi veltīti Līvānu slimnīcas ilgstošās sociālās aprūpes nodaļai – pretizgulējumu matraču iegādei. “Ideja radās, jo es pati pēdējos gados bieži apmeklēju slimnīcu, tieši ilgstošās sociālās aprūpes nodaļas pacientus,” skaidro Rita Semeiko. “Man tur ir draugi, man ir pazīstams medicīniskais personāls. Kad iznāca runa par labdarības koncertu, man ieteica, ka varētu tā.” Vokālo grupu “Anima Solla” Rita Semeiko bija vēlējusies uzaicināt jau uz pagājušo labdarības koncertu, bet toreiz ansamblis nevarēja tikt, tādēļ šoreiz pasākums tika pielāgots ansambļa grafikam. Līvānu slimnīcai, pretizgulējumu matraču iegādei ziedoja ne tikai koncertā klātesošie, bet arī citi iedzīvotāji. “Man patika, ka tantes no Madaliņas draudzes, kuras ir gados un nevarēja atbraukt, deva man naudu labdarībai. Es teicu, ka nevajag, bet viņas teica tā – nevar jau zināt, varbūt mums pašām nāksies tur gulēt,” stāsta Rita. Šajā labdarības koncertā kopā saziedots 541 eiro. Pagaidām vēl nav zināms, cik preizgulējumu matraču par šiem līdzekļiem tiks iegādāti, tas atkarīgs no tā, kādus matračus slimnīca izvēlēsies. Labdarības pasākuma organizatore Rita Semeiko izsaka pateicību ikvienam ziedotājam un pauž cerību, ka arī citiem iedzīvotājiem sirdis atvērsies labdarībai, jo tādu, kam nepieciešama palīdzība, ir ļoti daudz.

 Sandra Paegļkalne

 

 Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv




Informācija bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem 

 Biedrība “Baltā māja” uzsākusi projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem Līvānu novadā” (projekta līguma Nr.9./2./2./3/18/A003) realizāciju. Projekta mērķis ir palielināt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību Līvānu novada 25 bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir noteikta invaliditāte, lai pilnveidotu viņu sociālās prasmes, uzlabotu funkcionālās spējas un nodrošinātu saturīgu brīvā laika pavadīšanu. Projektā tiks nodrošināti katram bērnam atbilstoši sociālās rehabilitācijas speciālistu pakalpojumi bērnu veselības uzlabošanai. Visiem projektā iesaistītajiem bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būs iespēja apmeklēt Dienas aprūpes centru. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums – izglītojošās nodarbības, tiks nodrošinātas arī vecākiem, aizbildņiem vai audžuģimenēm. Visus projekta paredzētos pakalpojumus nodrošinās kvalificēti speciālisti. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi tiks uzsākti šī gada 1. jūnijā. Aicinām Līvānu novada vecākus, aizbildņus vai audžuvecākus, kuru ģimenēs ir bērni ar invaliditāti un/vai funkcionāliem traucējumiem vecumā no 5 līdz 17 gadiem, pieteikties līdzdalībai projektā biedrībā “Baltā māja” Stacijas ielā 2, Līvānos (tel. 26191652).





Līvānu un Jēkabpils iedzīvotāji dāvā Ziemassvētku prieku ģimenes atbalsta centra “Saulstari” bērniem  


Līvāniete Rita Semeiko ik gadu Ziemassvētkos rīko labdarības akciju ar mērķi sarūpēt dāvanas ģimenes atbalsta centra “Saulstari” iemītniekiem. Šogad aicinājumam ienest svētku sajūtu Salas novadā esošajā bērnunamā atsaukušies ne tikai līvānieši, bet arī jēkabpilieši. Ziemassvētku rūķi no Līvāniem un Jēkabpils atveduši ģimenes atbalsta centra “Saulstari” bērniem dāvanas, ko sarūpējuši gan paši braucēji, gan iedzīvotāji, kuri atsaucās Līvānu katoļu draudzes kora vadītājas Ritas Semeiko aicinājumam ziedot. Dāvanu klāsts pie svētku egles bija ļoti bagātīgs. Pirmo dāvanu saņemšanai labdarības akcijas dalībnieki aicināja bērnus deklamēt dzejoļus vai piedalīties kādā rotaļā. Pēc kopīgām rotaļām un Ziemassvētku dzejoļiem bērni ar entuziasmu ķērās pie pārējo dāvanu saiņošanas. Līvānu un Jēkabpils iedzīvotāji bija sarūpējuši drēbes, saldumus un citus našķus, mandarīnus, higiēnas piederumus, rotaļlietas, lelles, grāmatas, zīmuļus, papīru un citus zīmēšanai un krāsošanai nepieciešamos piederumus, kā arī daudz ko citu. Nekas nerada tik lielu gandarījumu kā prieks bērnu acīs, bet “Saulstaros” ikviens zina, ka vislielākais prieks ir ne jau par dāvanām, bet par iespēju satikt jaunus draugus un pavadīt kopā laiku. “Mēs esam ļoti priecīgi, ka esat tādā kuplā skaitā sabraukuši,” saka ģimenes atbalsta centra “Saulstari” audzinātāja Rasma Vilcāne. Labdarības akcijas organizatore Rita Semeiko stāsta: “Mani šogad iepriecina tas, ka cilvēki ne tikai ir gatavi sagādāt dāvaniņas, bet arī paši ir gatavi atbraukt un apciemot bērnus. Es domāju, tas ir patiešām kaut kas, ja cilvēks ir gatavs ziedot savu brīvo laiku, nevis aiziet uz lielveikalu vai pagulēt pie televizora vai datora, bet atbraukt mums līdzi.” Gan dāvanas, gan transportu akcijas vajadzībām nodrošināja SIA “Light Guide Optics International”. Uzņēmuma darbiniece Aļesja Stabulniece stāsta: “Tas ir gandarījums, ir prieks skatīties, kā bērni smaida. Piepildās sirds.” Ciemos pie bērniem šogad devās gan Līvānu iedzīvotāji, gan jēkabpilieši, kuru vidū arī vairāki jaunieši. Viņi drīz vien sadraudzējās ar bērniem. Viktorija Kudrjašova sadraudzējās ar mazo Ritu: “Es pie viņas piegāju, paprasīju viņas vārdiņu un pajautāju, vai es drīkstu viņu samīļot. Viņa teica, ka jā. Tā sākās mūsu draudzība.” Akcijas dalībnieks Dainis Ščedrovs stāsta: “Es vienkārši gribēju izdarīt kādu labu darbu pirms Ziemassvētkiem, jo Ziemassvētki ir labo darbu svētki. Man ir ļoti žēl skatīties uz šiem bērniem, kas šeit atrodas.” Jauniešiem sāp sirds, ka šiem bērniem nav iespējas izjust, kā tas ir – dzīvot īstā ģimenē, kurā apkārt ir mīloši un gādīgi tuvinieki. Šobrīd ģimenes atbalsta centrā “Saulstari” dzīvo 15 bērni vecumā no diviem līdz 17 gadiem. Savu sirds siltumu bērniem šogad dāvāja Līvānu katoļu draudze, Madaliņas katoļu draudze, koris “Jersika”, optiskās šķiedras izstrādājumu ražotājs SIA “Light Guide Optics International”, Jersikas čipsu ražošanas uzņēmums SIA “Glear”, Līvānu 1.vidusskolas audzēkņi, Līvānu novada dome, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Jēkabpils brigāžu atbalsta centra mediķi, Jēkabpils pilsētas bērnudārza “Bērziņš” pedagogi un vecāki, kā arī citi Līvānu un Jēkabpils iedzīvotāji.

 Sandra Paegļkalne 

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv



“Nebaidīsimies, palīdzot citiem, sarežģīt savu dzīvi!” 

Pāvests Francisks “Biju dziedāšanas skolotāja daudzviet Latgalē. Tagad man ir vairāk nekā deviņdesmit gadi, nevaru vairs staigāt un pati paēst. Šodien ir ļoti laba diena, jo nāk ciemiņi. Sapņoju par ābolu sulu, un nu mans sapnis piepildījies.” Dziedam kopā “dod, Dieviņi, citam dot”, un dzimst aizkustinājuma asaras. “Septiņpadsmit gadu vecumā mani aizsūtīja kalpot uz Vāciju. Pārslimoju tīfu. Tas, ka izdzīvoju, bija brīnums. Krietnu laiku mācījos no jauna staigāt. Visam organismam itin kā bija jāatjaunojas, tik izdilusi biju.” “Biju matemātikas skolotāja. Nav tā, ka esmu aizmirsta. Iedomājieties, mani ir apciemojis skolnieks, kuru esmu mācījusi pirms piecdesmit gadiem!” Skolotājas pedagoģiskajā praksē esot bijis arī kāds nesekmīgais, kuram draudēja palikšana uz otru gadu un iekļūšana dzīves neveiksminieku sarakstos. Pateicoties labajai sirdij un uzņēmībai, jaunā matemātiķe pēc stundām pašas īrētajā istabiņā palīdzēja bērnam apgūt mācību vielu. Audzēknis veiksmīgi pabeidzis skolu, un arī pats ieguvis pedagoga izglītību. “Uz mācībām viņš gāja lēni jo lēni, bet atpakaļ mājās skrēja palēkdamies,” skolotāja atceras ar smaidu. Ienākot pēdējā palātā, kur četras sievietes lasa žurnālus un skatās televizoru, mana līdzgaitniece pēkšņi sāk runāt par saviem darba gadiem Anglijā un nejauši pajautā, vai gultā sēdošā sieviete arī ir bijusi ārzemēs. Es klusībā novīpsnāju – kādas gan padomju laikos ārzemes, bet pēkšņi raisās stāsts: “Mūs aizsūtīja uz Sibīriju, kad biju skolniece. Tēvs pazuda bez vēsts II Pasaules karā. Mammai, brālim un man bija ļoti grūti. Nebija, ko ēst. Nebija malkas. Vasarā gājām pļavā un ēdām zāli, lai nenomirtu badā. Rudenī lasījām uz lauka jau apsalušus, iepuvušus kartupeļus, zilus un pleķainus. Paplacinājām plaukstās un likām uz plīts bez sāls, bez taukiem. Tādus arī ēdām. Pārtiku bija grūti iegādāties pat par naudu. Pavasarī mammai izdevās nopirkt spaini kartupeļu. Viņa tos grieza miziņās un stādīja iedalītajā vienas simtdaļas zemes gabaliņā.” Aizrautīgi klausāmies stāstītājā kā vēsturniecē, apbrīnojot literāro un tekošo valodu. Dalām našķus un žurnālus. Pūšam un piestiprinām palātās guļošajiem labāk redzamajās vietās balonus. Pasmejamies un parunājam, un pabēdājamies kopā. Kāds atkal mēģina stingrāk saspiest manu roku gandrīz vai aci piemiegdams, kāds atceras mani pēc pirms laika atnestajiem ceptajiem āboliem. Kā jau pieklājas svētkos, uztaisām arī kādu kopbildi. Ir tādi, ar kuriem grūti komunicēt. Ir tādi, uz kuriem grūti skatīties. Padziedam gan garīgās, gan patriotiskās dziesmas. Mūs ieskauj daudzi daudzi patiesi paldies un prieks, un pateicība. Gandrīz četras stundas mūsu aktivitātes ar interesi vēro sanitāre. Nāks nakts, un viņa paliks viena ar vairāk nekā četrdesmit slimniekiem, arī smagiem. Tiem, kuru vietā, kā mums šķiet, mēs nekad nebūsim. Tā ir mana Latvija. Dzīves īstā skatuve. Mācību grāmatu vispatiesākās un krāsainākās lapaspuses. Šeit, uz slimības, vecuma un vientulības podestiem mīt mūsu pērles, no kurām mācos izturību, pacietību, sīkstumu, samierināšanos, labestību un mīlestību. Šo cilvēku patriotisms, darbs un gudrība ir man dāvājusi manu zemi. Manu Latviju. Viņi to ir kopuši un lolojuši visos negaisos un grūtumos, nesuši gadus kopā ar maniem vecākiem, mācījuši un audzinājuši manu paaudzi, mūsu inteliģenci, strādniekus un valsts vīrus. Svētdien dievkalpojumos Līvānu un Madaliņas baznīcā, lūdzoties par slimniekiem un ciešanu piemeklētajiem, pēkšņi iedomājos: kuri tad ir īstie trūkumcietēji? Tie, kurus apciemojis vecums, slimības un vientulība vai tomēr mēs? Veselie, varošie, pēc virsotnēm un pārpārticības alkstošie un pašpārliecinātie, kuriem allaž pietrūkst laika, drosmes un spēka līdzjūtībai un mīlestībai? “ Īsti pirmais ir Kungs un nabadzīgie. Kas ir gatavs palīdzēt, tas ir instruments Dieva rokās, lai varētu atzīt Viņa klātbūtni un Viņa pestīšanu. To atzīst svētais Pāvils, rakstīdams Korintas kristiešiem.” Pāvesta Franciska vēstījums otrajā Vispasaules trūkumcietēju dienā 2018. gada 18. novembrī. Pateicos Līvānu Romas katoļu draudzes pārstāvei Līgai Limanei un Jersikas kora dziedātājai Marijai Baranovskai, kuras Pāvesta Franciska izsludinātās Vispasaules trūkumcietēju dienas un Latvijas valsts svētku priekšvakarā apciemoja Līvānu slimnīcas aprūpes nodaļas iemītniekus. Cilvēkus, kuriem tik ļoti pietrūkst mūsu mīlestības un uzmanības.  Paldies Jersikas senioru kora “JERSIKA” dalībniekiem par sarūpētajām dāvanām un cienastiem. 

                                                               Līvānu Romas katoļu draudzes ērģelniece Rita Semeiko 2018. gada 18.novembrī


Pieskāriens Vārdam viņi sauc mani par Ritu 

un es pieņemu to ar pateicību kā uzticības un draudzības apliecinājumu. 

Tieši pirms gada Līvānu katoļu draudzes kora “con Amore” pārstāves veda pirmās mīlestības šķēles ģimenes atbalsta centra “Saulstari” bērniem. Acīmredzot, tādas arī ir Dieva meklējumu takas, jo aizritējušā gada kaleidoskopa mozaīka ietvēra sevī gan bērnu ciemošanos Līvānos un Jersikā, gan mūsu vizīti Sēlpils pagasta Līkumos vēlreiz, Ziemassvētku laikā. Aizveļot vairāk nekā trīssimt dienas, esmu sākusi apjaust, ka jūtu Saulstaru mazos, palielos un lielos kā savējos un priecājos, ka šovasar jau otro reizi kopā devāmies “apceļot pasauli”. 1. augustu, kuru plivināja vēji un iespaidi, Dievs ar mīlestības pilnu roku izkārtoja mazāk svelmainu. Kamēr diena iesildīja spārnus, paciemojāmies Jersikas čipsu ražotnē. Beidzot aplūkojām, kā top un no kurienes nāk ikreiz kā ciemkukulis bērniem vestie kraukšķi! Ceļš uz Daugavpili nav tāls, tāpēc drīz vien varējām brīnīties un šausmināties, un sajūsmināties par dažnedažādajiem rāpuļiem, kukaiņiem un putniem, zivīm un dzīvniekiem Latgales Zoodārzā. Apvienojām brokastis ar pusdienām kafejnīcā Šokoladņa. Lai arī viens krāsains deserts ar kafiju, toties pa smalko. Priecājos, ka bērni bez pamudinājuma skanīgi teic paldies un uz redzēšanos. Trešdiena bija izrēķināta pa minūtēm, tāpēc daudz nekavējoties pilsētas centrā, devāmies uz Daugavpils skrošu rūpnīcu. Tā ir vienīgā apmeklētājiem atvērtā munīcijas rūpnīca Baltijā. Aplūkojām rūpnīcas vēsturisko ekspozīciju un īsto skrošu liešanas cehu, noskatījāmies filmu par svina kausēšanas, liešanas procesu un patronu ražošanu, kā arī šautuvē izmantojām iespēju izmēģināt saražoto produkciju. Šķiet izcili, ka lielajiem puišiem izdevās ar pirmo šāvienu trāpīt mērķī – metāla bundžiņās. Un jāatzīmē, visus apbūra un savaldzināja gida stāstījums, kas patiešām bija lielisks. Daugavpils Cietoksnī dabūjām izkustēties, pielaikot cara laiku cepures un paklaigāt pagrabu mūros. Dažas minūtes ļāvāmies Rotko centra nopietnajai gaisotnei, bet atpakaļceļā iegriezāmies JuRita Mini Zoo, kas atrodas Naujenes pagastā. Tur aizmirsās pat dāsnā saule, jo iespēja pabarot un paglaudīt alpakas, lamas, ķengurus, punduraitas un ēzeļus, zirgus un trušus nodzēsa saskrējušo nogurumu. Klusi pieskaroties manai rokai, kad nāk jautājums, viņi sauc mani par Ritu un es pieņemu to ar pateicību kā uzticības un draudzības apliecinājumu. PATEICĪBA par iespēju ģimenes atbalsta centra “Saulstari” bērniem izbaudīt ekskursiju Līvānu dekanāta dekānam, Sv. Erceņģeļa Miķeļa Līvānu Romas katoļu draudzes prāvestam Jānim Smirnovam, Līvānu novada domes priekšsēdētājam Andrim Vaivodam, Līvānu novada domes priekšsēdētāja vietniecei Gintai Krauklei, SIA GLEAR Jersikas čipsu ražotnei, Skaistumkopšanas salonam “Sanita” un personīgi Sanitai Lazdānei, SIA “Saltums 2”, SIA “Daugulis @ Partneri”, Astrīdai Klaužai, Airai Romanovskai, Inārai Gribonikai, Jānim Liepam, Tatjanai Gasperovičai, Valentīnai Dārziņai un Lidijai Brūverei.                                                                                              

                                                                                                                        Labdarības pasākumu organizatore Rita Semeiko


Sākot ar 28. februāri Līvānos norisināsies Alfa kurss. 

Tas ir pasaulē pazīstams 10 tikšanos cikls par kristietības pamatjautājumiem. Mudinu jūs piedalīties pašiem un arī aicināt savus ģimenes locekļus un draugus. Tikšanās piemērotas cilvēkiem ar dažādu ticības pieredzi, arī tiem, kuri netic, bet gribētu uzzināt vairāk par kristietību. Kurss notiks trešdienu vakaros kafejnīcas "Lauris un K" otrajā stāvā. Pirmā tikšanās būs trešdien, 28. februārī, plkst. 18.00. Šis kurss ir ļoti svarīgs draudzes izaugsmei. Tāpēc aicinu jūs sākt lūgties nodomā par Alfa kursu, lai tas nestu labus augļus.


Sadraudzības un pieredzes apmaiņas brauciens uz Siguldas katoļu draudzi 

 11.februārī, Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā piemiņas dienā, mūsu draudzes grupa devās sadraudzības un pieredzes apmaiņas braucienā uz Siguldas katoļu draudzi. Skaistie ziemas skati aiz loga šo dienu dara pavisam īpašu. Īpaša un emocionāli piesātināta ir kopīgā Rožukroņa lūgšana, kurā visi vienojas kopīgās pārdomās un lūgšanā par mūsu garīgo, emocionālo un arī fizisko veselību. Veselības stiprināšanai Svētajā Misē ikviens saņem arī slimnieku svētību. Pēc Mises visi tiek aicināti uz kopīgu Aizgavēņa (Meteņu) atzīmēšanu. Šogad šo svinību moto ir "SVINĒSIM KOPĀ!". Draudze pulcējas pļavā pie baznīcas, lai jautrās atrakcijās un rotaļās izbaudītu ziemas priekus, vizināšanos ar ragavām, sildīšanos pie ugunskura, pankūku un putras ēšanu, karstas tējas dzeršanu. Lieliskās gides Ausmas Taīdas vadībā paguvām izbaudīt Siguldas arī skaisto dabu ziemā, apskatīt sniegotās Gaujas ainavas no Paradīzes kalna un Siguldas pils kompleksu. Pēc tam pulcējāmies Siguldas katoļu baznīcā uz tikšanos ar draudzes priesteri Rihardu Rasnaci un draudzes aktīva komandas pārstāvjiem. Dzirdējām daudzus iedvesmojošus pieredzes stāstus, kā Siguldā izveidojusies patiesi DZĪVA draudze. Draudze, kur ikviens tiek aicināts justies kā savējais. Mājupceļā dalāmies iespaidos un pārrunājam gūto pieredzi. Īpaša pateicība māsai Emanuēlai par DZĪVĀS draudzes idejas dzirksti mūsu sirdīs un iespēju stiprināt draudzes kopību.

Maija Ancāne




Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi sniedz koncertu 

“Es nevaru neiemīlēties”

Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi un pedagogi jau ceturto gadu sniedz koncertu Līvānu Romas katoļu baznīcā. Koncerta organizatore Rita Semeiko uzsver, ka daudzus uzrunā muzicēšana dievnamā, jo tas ļauj kaut uz brīdi vienoties brīnumā. Uzrunājot klātesošos, Rita Semeiko citēja kāda gudrā teikto: “Brīnums – tā ir harmonija starp Dievu un cilvēku”. Radīt brīnumu Līvānu Romas katoļu baznīcā palīdzēja gan Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, gan pedagogi. Tāpat koncertā piedalījās arī skolas bijušie audzēkņi, kuri turpina mācības Daugavpils mūzikas vidusskolā, bet atbrauc kuplināt koncertus Līvānos. Arī turpmāk Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skola plāno ik janvāri dāvāt savu mīlestību klausītājiem īpašā koncertā, kuru paredzēts pilnveidot un padarīt profesionālāku un bagātāku.

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv


Gaisma Latvijai Līvānos

Otrajos Ziemassvētkos, kad svētki jau nosvinēti ģimenē un ciemiņi sagaidīti, bija labs un izdevīgs laiks atkal atnākt uz baznīcu. 26. decembrī Līvānu katoļu baznīcā svinējām kopīgu lūgšanu un sadraudzības vakaru Gaisma Latvijai. Pirms tam notika nopietna gatavošanās – pārrunājām ideju draudzes aktīva sanāksmē, tad satikāmies atbildīgo grupiņā, visbeidzot padzērām tēju ar Ziemassvētku vecīti, tas ir, svēto Nikolaju. Un svētki varēja sākties. Pirmo, ievada daļu, nolēmām atdot to vadībā, kuri katru dienu nāk stundu pirms dievkalpojuma, lai kopīgi lūgtos Rožukroni. Tikai eglīšu lampiņām un Betlēmītes uguntiņām mirdzot, mierīgi un raiti skanēja lūgšana Dievmātei par Latviju. Bet uz litānijas laiku lūgšanai pievienojās dziedošo jauniešu balsis. Skanot aizlūgumiem Mātei, mūsu Māra pamazām iededza daudzas jo daudzas sarkanbaltas sveces uz baltās Latvijas kontūras, kas atradās altāra priekšā. Mierīgā solī līdz baznīcas pirmajiem soliem devās Ziemassvētku vecītis, tas ir, sv. Nikolajs. Un palika lūgties Jēzus priekšā. Sākās Vissvētākā Sakramenta adorācija, ko vadīja jaunieši un semināristi. Dziesmas mijās ar klusuma brīžiem un pārdomu vārdiem. Katrs šai laikā varēja arī uzrakstīt savu lūgumu Bērnam Jēzum. Tie noskanēja Sv. Mises laikā – par Latviju, par ģimenēm, par draudzi, par darba un skolas gaitām, par tuvajiem un mīļajiem... Sv. Mises lasījumi un lūgšanas sv. Stefana dienā runāja par drosmi mīlēt Jēzu. Apliecinot to ar visu savu dzīvi. Otrie Ziemassvētki mūs krietni sapurina pēc maigajām stallīša un ganiņu ainām. Mīlēt un pielūgt Jēzu nākas arī ikdienā, dažkārt arī nemīlestības vidē. Pēc Sv. Mises prāvests sniedza mikrofonu ciemiņam. Jo taču ne katru dienu draudzē viesojas sv. Nikolajs. Neskatoties uz mazliet draudīgo žagaru buntīti rokās, viņš tika sagaidīts ar sirsnīgiem smaidiem un aplausiem. Svētais īsi pastāstīja to, kā viņš kļuvis par vispasaules dāvanu dalītāju. Viss sācies ar konkrētu labu darbu – viņš slepus Ziemassvētku naktī ielicis zelta naudiņu triju jaunu meitu mājā, kuras nevarējušas iziet pie vīra savas nabadzības dēļ. Kā jau tas parasti notiek, vienam labajam darbam sekojuši citi, vienas pilsētas vietā nu jau visa pasaule gaida Ziemassvētku brīnumus, un sv. Nikolajam darba pietiek. Profilaksei viņš dažkārt paņem līdzi arī kādu žagaru, lai gan nav redzēts tos liekam lietā. Tā kā tovakar visu klātesošo sirdis bija skaidras un labestības pilnas, tad žagari tika atdāvināti prāvestam – ja nu kādreiz uz priekšdienām noderēs. Bet pats sv. Nikolajs aicināja visus uz konfektēm, siltu tēju un svētku vakarēšanu draudzes mājā. Patiesi, karstas tējas katls brīnumaini jau bija uzradies pie baznīcas durvīm, katram ārānācējam arī tika sauja saldumu – lai atgādinātu par Dieva saldumu un svētku prieku. Vakara jautrā daļa turpinājās draudzes mājā, kur atkal brīnumaini pēkšņi uzradās bagātīgi klāts galds, zāle piepildījās ar smaidīgiem pieaugušajiem un bērnu čalām, visi varēja lauzt oblātes un izteikt viens otram vēlējumus Jaunajam Gadam. Ziemassvētku vecītis ar akordeonu plecos rūpējās, lai netrūktu gan jautrības, gan brīžu savstarpējām sarunām. Sirsnīgu paldies sakām visiem atnākušajiem, kuri ar savu klātbūtni, lūgšanu un prieku veidoja draudzes kopābūšanas siltumu. Un īpašs paldies tiem, kuri nesa gaismu šai vakarā, dalīdamies ar savu laiku, talantiem un dāvanām: Oskaram, Ievai, Dacei, Inesei, Lienei ar ģimeni, Astrīdai, Anitai, Mārtiņam, Laurim, Ievai, Ilzei, Annai, Mārai, Zentai, Maijai, Rožukroņa grupiņai, prāvestam Jānim. Un protams – Jēzum, par mums dzimušajam.  

m. Emanuēla


Līvānieši Ziemassvētkos iepriecina ģimenes atbalsta centra “Saulstari” bērnus

 Ģimenes atbalsta centrā “Saulstari” ieradušies Ziemassvētku rūķi – bērnus ieradušies apsveikt ciemiņi no Līvāniem. Brauciena organizatore ir Līvānu katoļu draudzes kora vadītāja Rita Semeiko, kura ap sevi sapulcējusi domubiedrus – cilvēkus gan no Līvāniem, gan Jēkabpils, kuri arī vēlas ar labiem darbiem ienest bērnu namā kaut nedaudz prieka. Un kā nu bez dāvanām? Tās šoreiz sarūpējuši ne tikai paši braucēji, bet vēl daudzi citi iedzīvotāji, kuri atsaucās Ritas Semeiko aicinājumam ziedot dāvanas “Saulstaru” bērniem. “Man atsaucās cilvēki gan no Rīgas, gan Preiļiem, tāpat atsaucās “Latgales Radio”. Savu artavu deva arī Līvānu novada mērs – kā draugs un privātpersona. Ziedoja ļoti daudzi, bet daudzi arī nevēlējās būt nosaukti,” stāsta Rita. Muzikāli priekšnesumi un sarunas par Dievu – šādā veidā līvānieši centās sasildīt 23 bērnu sirdis. Kādēļ Rita Semeiko izvēlējusies regulāri palīdzēt tieši “Saulstaru” bērniem? Tas ir īpašs stāsts: “Mēs sadarbojamies ar Rudzātu internātskolu, un pagājušā gada janvārī audzinātāja man saka – mums ir viens puisis, kurš nav kristīts, bet audzinātājas jau ir krustmātes citiem bērniem. Es saku – labi, iešu par krustmāti šim puisim. Mēs nokristījām Sergeju, un es viņam apsolīju, ka braukšu ciemos. Viņš ir bāra bērns, viņam dzīvē neviena nav, tādēļ viņam nepieciešams kāds cilvēks, par kuru viņš zina, ka šis cilvēks ir ar viņu, kaut arī ciemos atbrauc reti.” Tā Rita sāka braukt uz “Saulstariem” – ciemos ne tikai pie Sergeja, bet arī pārējiem bērniem, un kopā ar viņu brauc arī viņas domubiedri – draudzes pārstāvji un citi, kuri vēlas iepriecināt svētkos bērnu nama bērnus. “Tas ir vajadzīgs mums, ne tik daudz bērniem,” skaidro Rita. “Ja tu redzi tos cilvēkus, tev sirds atveras un dzīves vērtība kļūst pavisam citādāka. Es jau sen esmu meklējuši tādu ceļu, bet atradu to tikai tad, kad sāku darboties katoļu baznīcā. Man gribējās, lai bērni saprot, ka pasaulē ir labas gribas cilvēki, kuriem pietiek tikai pateikt, un viņi dos gan sirds siltumu, gan savu laiku un darbošanos, gan dāvanas. Vēlos, lai šie bērni saprot, ka ir šādi cilvēki un ka nav tā, ka cilvēks ir vientuļa sala. Nav tā.” Pēc mierīgām sarunām un dziesmām sākās jautrākā daļa, kurā bērni kaut nedaudz atvērās. Brauciena organizatorei Ritai Semeiko daudzi jautā, kā viņa visu paspēj – paralēli darbam Līvānu mūzikas un mākslas skolā viņa darbojas katoļu draudzē, vada vairākus kolektīvus, kā arī regulāri organizē dažādus labdarības pasākumus. Par emocionālo izdegšanu Rita saka – ja nebūtu cilvēku, kas “deg”, mums nebūtu lielās mākslas, nebūtu ne aktieru, ne mūziķu, ne skolotāju. Un par labdarību Rita piebilst: “Cilvēki jau nesaprot, ka tā ir Dieva svētība, ja tavā ikdienā iekrīt iespēja darīt ko tādu, jo to tu dari sev.” 


 Sandra Paegļkalne

Raksts izdrukāts no: www.jekabpilslaiks.lv 


Decembris - labdarības mēnesis Līvānu 1. vidusskolas 7. a klasē 

Decembra mēnesis ir liels pārdomu un sevis meklēšanas mēnesis un ne tikai. Ziemassvētku laikā mēs bieži iedomājamies par citiem cilvēkiem, citādi skatāmies uz ikdienišķām lietām. Decembra pirmajā klases stundā izlēmām par labdarības pasākumiem šajā mēnesī. Šogad ar vecāku atbalstu nolēmām doties uz Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīcu, lai to sakoptu pirms svētkiem. 19.12.17. devāmies uz Līvānu Romas katoļu baznīcu, lai sapostu to svētkiem. Mūs sagaidīja māsa Emanuēla , kas izstāstīja un iepazīstināja mūs ar baznīcas rituāliem un uzvedību baznīcā. Atbildēja uz visiem uzdotajiem jautājumiem un izrādīja un stāstīja par visslepenākajām lietām un paradumiem baznīcā. Protams mūs gaidīja arī darbiņš, kuru mēs padarījām mūsu Ineses vadībā. Slaucījām putekļus, mazgājām solus, sakopām kora vietu un apbrīnojām ērģeles tām noslaukot putekļus. Likās mums katram ir atlidojis eņģelis kas palīdz darbos un piepilda mūsu sirdis ar prieku. Pēc padarītā Māsa Emanuēla stāstīja un rādīja mūsu priestera krāšņos tērpus, skaidroja to krāsu nozīmi. Darba un stāsta beigās mēs katrs saņēmām dāvaniņu par padarīto - rožukronīti. Mājās atgriezāmies gandarīti un ar prieku sirsniņās par padarīto darbiņu. Paldies mūsu vecākiem par atbalstu ar transportu. Paldies māsai Emanuēlai par stāstījumu, paldies Inesei par darba vadīšanu. Darīt labus darbus varam ikviens. 








Līvānu 1. vidusskolas 7. a klases audzinātāja Sandra Ziemele





Adventa vainagu gatavošana Līvānu katoļu baznīcas draudzes mājā

Atkal klāt ir Adventa laiks, kad uzsākam jaunu kristiešu liturģisko gadu, un sākam gatavoties Jēzus Kristus atnākšanai Ziemassvētkos. Sestdien, 2.decembrī, draudzes mājā pulcējās krietns pulciņš dažādu paaudžu draudzes locekļu, lai profesionālas floristes Sintijas Vaikules vadībā pagatavotu savu Adentes vainagu. Padomus vainagu gatavošanā un rotāšanā neliedza arī Inese Valaine. Kopīgi tika gatavotas vainagu pamatnes, griezti smaržīgie priežu zari un veidoti vainagi. Katrs pēc izvēles varēja ielikt savā vainagā arī citus mūžzaļos augus – īves, kadiķus, dzīvības koka zariņus, kas, kā uzsvēra māsa Emanuēla, simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību. Visi vainagi tika veidoti gredzenveida formā, kas apzīmē mūžību un vienotību, uzticību Dievam un Viņa apsolījumiem. Prieks, ka vainagu gatavošanā kopā ar mammām un vecmāmiņām iesaistījās arī bērni. Viņi palīdzēja ne tikai sagatavot priežu zariņus, bet radoši piedalījās arī izveidoto vainagu rotāšanā. Rezultāts – fantastisks! Priežu čiekuri, kastaņi, rieksti, zīles un citi dabas materiāli, krāsainas dekoratīvās lentītes ikvienu vainagu darīja krāšņu un neatkārtojamu. Jau 3.decembrī Adventa pirmajā svētdienā nosvētītajos vainadziņos iedegās pirmā Pravieša jeb Cerības svece un iezīmēja Ziemassvētku gaidīšanas laika sākumu ceļā uz Gaismu. Otrajā Adventa svētdienā vainagā aizdegsim Betlēmes jeb Pestīšanas sveci, trešajā svētdienā - ganiņu jeb prieka sveci, bet ceturtajā svētdienā - eņģeļu jeb mīlestības sveci, kas atkal no jauna apliecinās Kristus Gaismas uzvaru pār tumsu.

Maija Ancāne






Lūgšanu grupa “Mātes un tēvi lūdzas par bērniem”

Līvānu Romas katoļu baznīcas draudzes mājā māsa Emanuēla jau otro sezonu vada lūgšanu grupas tikšanās “Mātes un tēvi lūdzas par bērniem”. Lūgšanu grupa draudzes mājā pulcējas ceturtdienās plkst.18.30.

Ikviens ir aicināts pievienoties kopīgai lūgšanai, sarunām par ģimenes un bērnu audzināšanas jautājumiem, pieredzes stāstiem. Grupā gaidām gan bērnu vecākus, gan krustvecākus, vecvecākus un ikvienu, kas vēlas kopīgi aizlūgt par mūsu jauno paaudzi.

Nākamā tikšanās 23. un 30.novembrī.


Svēto rakstu pulciņš

Ja vēlaties papildināt savas zināšanas par Svētajiem Rakstiem, saskatīt Dieva Vārda iedarbību savā ikdienas dzīvē, iesākt vai padziļināt savu lūgšanas dzīvi aicinām iesaitīties Svēto Rakstu pulciņā.  Kopīgi lasīsim sv. Marka Evaņģēlija fragmentus, lūgsimies, pārrunāsim Svēto Rakstu tekstus, klausīsimies īsas lekcijas, uzdosim jautājumus un saņemsim atbildes. Šomēnes tikšanās notiks otrdienās – 21. un 28. novembrī plkst.18.30




Atjaunots un iesvētīts Līvānu novada Turku pagasta  Kalnapurva krucifikss


Krucifiksi ir katoliskās zemes tēlaini simboli, kas rotā lauku ainavu. Vecākās paaudzes iedzīvotājiem šis simbols ir emocionāli svarīgs, jaunākajiem – tā ir vēsture, šīs vēstures nodošana nākamajām paaudzēm, tā ir saikne ar dzimto vietu, pagastu, novadu. Katrā Latgales ciemā jeb sādžā kādreiz atradās vismaz viens vai pat divi krucifiksi. 

Tās ir mazas svētvietas ceļa malā, kurās Latgalē tradicionāli cilvēki pulcējas maija dziedājumos un lūgšanās. Krucifiksi ir koktēlniecības pieminekļi, kas veido raksturīgo Latgales ainavu. 

Līvānu novada Turku pagasta Kalnapurva iniciatīvas grupa, izmantojot Līvānu domes atbalstu mazo grantu projektiem,  atjaunoja  krucifiksu Turku pagasta Kalanapurva ciemā tā vēsturiskajā vietā . Kalnapurva krucifikss pie Miltu mājām atradās valsts pirmās neatkarības laikā. 

Krucifiksa iesvētīšana notika š. g. 19. oktobrī plkst. 16:00. Laiks visus lutināja ar saviem saules stariem un rudenīgo siltumu.

Iesvētīšanu vadīja Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu draudzes prāvests  J. Smirnovs. 

Uz iesvētīšanu bija ieradušies Līvānu novada Turku pagasta iedzīvotāji un viesi.
Krucifiksu uzstādīja Kalnapurva iniciatīvas grupa, izmantojot Līvānu domes atbalstu mazo grantu projektiem.

Liels paldies visiem kas deva savu ieguldījumu krucifiksa uzstādīšanā. 

Kāda ainavas vieta Latvijā ir sakopta un sakārtota.


Sandra Ziemele



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.

 .